Prezidents Gitans Nausēda piedalījās Pasaules Ekonomikas foruma Davosā līderu diskusijā “Eiropas vietas pasaulē pārvērtēšana”. Diskusijā tika aplūkoti Eiropai aktuālie ģeopolitiskie izaicinājumi, mainīgā starptautiskā vide, konkurētspējas jautājumi un veidi, kā stiprināt Eiropas Savienības lomu pasaulē.
Debašu centrā galvenokārt bija Krievijas karš pret Ukrainu un tas, kā Eiropa var pārvaldīt ar to saistītos draudus. Prezidents uzsvēra, ka Krievija joprojām ir apdraudējums un pastāvīgi cenšas pārbaudīt Rietumu apņēmību.
“Provokatīvas darbības atklāj patiesos nodomus, un nepietiekama reakcija vai pielabināšanās tikai palielina eskalācijas risku. Mums ir jāmaina Vladimira Putina aprēķini, palielinot spiedienu uz Krieviju un radot tai stratēģiskas dilemmas,” sacīja prezidents.
Prezidents Gitans Nausēda uzsvēra, ka Eiropas drošības stratēģijai jābalstās reālā militārā jaudā, un norādīja uz nepieciešamību aizsardzībai atvēlēt vismaz 5 % no IKP. Viņš akcentēja NATO austrumu flanga nostiprināšanas nozīmi un aicināja uz ciešāku sadarbību starp Eiropas Savienību un NATO, lai nodrošinātu ātrumu, elastību un pilnīgu saskaņu ar alianses spēju prioritātēm.
Diskusijas laikā prezidents pievērsa uzmanību arī mainīgajām ASV iesaistes perspektīvām Eiropas drošībā un uzsvēra, ka Eiropai jāturpina stiprināt savas aizsardzības, tehnoloģiskās un industriālās spējas. Pēc Gitana Nausēdas domām, transatlantiskās attiecības joprojām ir spēcīgas un neaizvietojamas, un sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāsaglabā un konsekventi jāattīsta.
Prezidents uzsvēra pieaugošo Krievijas un Baltkrievijas īstenoto “pelēkās zonas” uzbrukumu skaitu — no mākslīgi izraisītas nelegālās migrācijas un gaisa telpas pārkāpumiem līdz GPS signālu traucēšanai, sabotāžas aktiem un zemūdens infrastruktūras bojājumiem Baltijas jūrā. Pēc Lietuvas līdera teiktā, Krievijas agresija pret Ukrainu nebūtu iespējama bez Ķīnas piegādātajām divējāda lietojuma tehnoloģijām un Ziemeļkorejas atbalsta, kas apliecina, ka Eiropas un Āzijas drošība ir cieši savstarpēji saistīta.
Runājot par miera centieniem Ukrainā, prezidents Gitans Nausēda uzsvēra, ka ilgtspējīgs miers ir iespējams tikai ar spēcīgām drošības garantijām un reālām spējām. “Mēs augstu vērtējam ASV prezidenta Donalda Trampa centienus izbeigt Krievijas agresiju pret Ukrainu un atzinīgi vērtējam Eiropas aktīvu iesaisti šajās sarunās,” sacīja prezidents. Vienlaikus viņš norādīja, ka Krievija uz katru mēģinājumu runāt par mieru atbild ar jauniem uzbrukumiem. “Tas pierāda, ka Maskava ved sarunas ar raķetēm,” viņš uzsvēra.
Prezidents norādīja, ka Lietuva atbalsta ASV vadīto 20 punktu miera plānu un panākto progresu drošības garantiju nodrošināšanā Ukrainai. Šīm garantijām jābūt ilgtermiņa, balstītām reālās Eiropas spējās ar ASV atbalstu, un tajās jāiekļauj Ukrainas dalība Eiropas Savienībā ne vēlāk kā līdz 2030. gadam. Lietuva ir gatava dot ieguldījumu drošības garantiju īstenošanā, tostarp izvietojot karaspēku, un aicina arī citus sabiedrotos rīkoties līdzīgi, jo Ukraina šobrīd ir Eiropas pirmā aizsardzības līnija.
Pievēršoties ES paplašināšanās jautājumam, prezidents uzsvēra, ka tā ir Eiropas Savienības efektīvākais ģeopolitiskais instruments. Viņš izcēla Ukrainu, Moldovu, Albāniju un Melnkalni kā visattīstītākās kandidātvalstis un uzsvēra, ka ir grūti iedomāties Eiropas Savienības nākotni bez Ukrainas kā dalībvalsts.
Runājot par vērtībās balstītu līderību, prezidents Gitans Nausēda pievērsa uzmanību Eiropas atkarībai no Krievijas energoresursiem un ar to saistītajai ievainojamībai. Viņš uzsvēra nepieciešamību pēc iespējas drīzāk atteikties no Krievijas fosilo kurināmo importa, atgādinot, ka Lietuva jau 2022. gadā pilnībā pārtrauca Krievijas naftas un gāzes importu un kopš tā laika ir kļuvusi par reģionālu enerģētiskās noturības paraugu un nozīmīgu gāzes piegādātāju reģionā.
“Šis ir brīdis, kad Eiropai no jauna jādefinē sava ģeopolitiskā loma. Mums ir unikāla iespēja to izdarīt, pieņemot savlaicīgus lēmumus un rīkojoties izlēmīgi,” uzsvēra Lietuvas līderis.
Diskusijā piedalījās arī Beļģijas premjerministrs Barts De Vēvers, Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs, ABN AMRO Bank izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja Margerita Berāra, kā arī Mistral AI līdzdibinātājs un izpilddirektors Artūrs Menšs.
Avots: lrp.lt
(Tulkots izmantojot mākslīgā inelekta rīku)
