Pasaules ekonomika šā gada otrajā pusē ir augusi straujāk, nekā tika gaidīts, un līdz ar to ir atdzīvojusies arī starptautiskā tirdzniecība. Protekcionistiskajiem tarifiem ir bijusi mazāka ekonomiskā ietekme, nekā tika bažīts, savukārt vispārējās nenoteiktības mazināšanās ir veicinājusi ekonomikas atkopšanos. Tas ir palielinājis arī pieprasījumu pēc Igaunijas eksporta, un ārējās tirdzniecības apgrozījums trešajā ceturksnī pieauga par 8%. Eksports palielinājās par tikpat, bet imports — par 7%.
Pieprasījums pēc Igaunijas precēm un pakalpojumiem šogad ir pakāpeniski uzlabojies gan eirozonā, gan ārpus tās. Tomēr Igaunijas tirdzniecības partneru ekonomikas ir attīstījušās atšķirīgos virzienos. Latvijas un Zviedrijas ekonomika trešajā ceturksnī pieauga, savukārt Somijas ekonomika joprojām atradās recesijā, lai gan uzņēmēju gaidas tur ir uzlabojušās. Maksājumu bilances dati liecina, ka preču eksporta apgrozījums eiro izteiksmē trešajā ceturksnī pieauga par 5%, bet pakalpojumu eksporta apgrozījums — par 12%.
Lielākajā daļā galveno preču grupu un galamērķu tirgu trešajā ceturksnī bija vērojams eksporta pieaugums, lai gan tas bija mērens. Nozīmīgākie mērķa tirgi, kuros pieauga Igaunijas preču eksports, bija Zviedrija, Polija, Vācija un Lietuva. Somijas ekonomika joprojām ir vāja. Uz ASV tika eksportēts mazāk preču nekā pirms gada, ko daļēji var skaidrot ar tirdzniecības barjerām. Pozitīva tendence šogad ir tā, ka eksportētāji atrod jaunus noieta tirgus, un eksporta galamērķu loks ir paplašinājies. Lielāko ieguldījumu izaugsmē sniedza mašīnbūve un iekārtas, koksne un koksnes izstrādājumi, pārstrādāti pārtikas produkti, kā arī dažādi rūpniecības izstrādājumi.
Ekonomika turpina saņemt būtisku atbalstu no pakalpojumu eksporta pieauguma. Pakalpojumu eksports trešajā ceturksnī bija par 12% lielāks nekā pirms gada. Strauji pieauga uzņēmējdarbības pakalpojumu eksporta apgrozījums, kā arī palielinājās telekomunikāciju un datorpakalpojumu un ceļojumu pakalpojumu eksports. Igaunijas uzņēmumiem ir spēcīgas konkurētspējas pozīcijas digitālo pakalpojumu tirgū, kas ir veicinājis pakalpojumu eksporta izaugsmi.
Igaunijas ekonomikas snieguma uzlabošanās un pieaugošā nepieciešamība pēc investīcijām, īpaši valsts aizsardzības jomā, ir palielinājusi pieprasījumu pēc izejvielām un starpproduktiem, no kuriem lielākā daļa tiek importēta. Preču importa apgrozījums trešajā ceturksnī pieauga par 4%. Lielāko ieguldījumu šajā pieaugumā sniedza mašīnu un iekārtu, kā arī elektronikas imports. Preču importu visa gada garumā ir ietekmējuši arī vienreizēji kapitālpreču iepirkumi valsts aizsardzības vajadzībām. Pieauga arī pakalpojumu imports, kura apgrozījums gada griezumā palielinājās par 13%.
Maksājumu bilance rāda, ka tekošais konts 2025. gada trešajā ceturksnī bija ar 117 miljonu eiro deficītu jeb 1,1% no IKP. Tekošo kontu atbalstīja pakalpojumu konta pārpalikuma pieaugums gan gada, gan ceturkšņa griezumā.
Uzņēmumu vērtējums par eksporta perspektīvām ir pakāpeniski uzlabojies, taču joprojām saglabājas samērā piesardzīgs. To konkurētspējas novērtējums Eiropas tirgū gada otrajā pusē uzlabojās, taču uzņēmumi uzskatīja, ka ārpus Eiropas Savienības tirgos to pozīcijas ir vājinājušās. Tas atbilst pēdējā laikā vērojamajām pārmaiņām kopējā ekonomikas attēlā.
Autors: Mari Rella, Igaunijas Bankas (Eesti Pank) ekonomiste
Avots: eestipank.ee
(Tulkots izmantojot mākslīgā intelekta rīku)
