Šodien Lietuvos bankas publicēja Lietuvas maksājumu bilanci par 2025. gada trešo ceturksni, kas liecina, ka:
Tekošā konta bilances (TKB) pārpalikums salīdzinājumā ar 2025. gada otro ceturksni samazinājās no 137,9 milj. eiro līdz 66,5 milj. eiro, veidojot 0,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šo attīstību galvenokārt ietekmēja pakalpojumu bilances pārpalikuma pieaugums, kas daļēji kompensēja primāro ienākumu un ārējās tirdzniecības bilances deficīta palielināšanos.
Ārējās tirdzniecības deficīta pieaugumu (par 9,2 %) noteica preču importa kāpums, kas pārsniedza preču eksporta pieaugumu (attiecīgi par 3,5 % un 2,4 %), un deficīts sasniedza 1,8 mljrd. eiro.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pakalpojumu eksportam pieaugot par 6,2 %, bet importam – par 5,7 %, pakalpojumu bilances pārpalikums palielinājās par 6,9 % un sasniedza 2,7 mljrd. eiro.
Primāro ienākumu bilances deficīts palielinājās par 21,1 % un sasniedza 914,9 milj. eiro, galvenokārt ieguldījumu ienākumu bilances deficīta pieauguma un citu primāro ienākumu bilances, kas no pārpalikuma pārgāja deficītā, dēļ.
Sekundāro ienākumu bilances pārpalikums pieauga 3,9 reizes un sasniedza 87,4 milj. eiro. To noteica Eiropas Savienības (ES) finansiālais atbalsts vispārējās valdības sektoram un samazināti valdības sektora izdevumi.
Salīdzinājumam: pirms gada TKB arī bija ar pārpalikumu un sasniedza 1,1 mljrd. eiro, jeb 5,1 % no IKP faktiskajās cenās.
Kapitāla konta bilances pārpalikums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās divas reizes un sasniedza 577,2 milj. eiro. Pārpalikumu veidoja ES finansiālais atbalsts investīciju projektu finansēšanai.
Trešajā ceturksnī, atšķirībā no otrā ceturkšņa, finanšu konta ieguldījumu neto plūsma bija pozitīva un sasniedza 1,1 mljrd. eiro, jeb 5,0 % no IKP. To noteica portfeļieguldījumu pozitīvās neto plūsmas pieaugums (1,5 mljrd. eiro) un oficiālo rezervju aktīvu pieaugums (157,4 milj. eiro), ko pilnībā neatsvēra tiešo ieguldījumu un citu ieguldījumu negatīvās neto plūsmas (attiecīgi 464,2 milj. eiro un 74,7 milj. eiro).
Salīdzinājumam: 2024. gada trešajā ceturksnī finanšu konta ieguldījumu neto plūsma arī bija pozitīva – 268,9 milj. eiro, jeb 1,3 % no IKP faktiskajās cenās.
Neto starptautiskā ieguldījumu pozīcija pārskata perioda beigās bija negatīva un sasniedza –2,4 mljrd. eiro, jeb –2,9 % no IKP. Pirms gada tā bija –895,0 milj. eiro, jeb –1,2 % no IKP faktiskajās cenās.
Pārskata perioda beigās Lietuvas bruto ārējais parāds bija 73,7 mljrd. eiro, jeb 89,1 % no IKP, savukārt neto ārējais parāds – –7,1 mljrd. eiro, jeb –8,6 % no IKP, t. i., Lietuvas aktīvi ārvalstīs pārsniedza tās ārējās saistības.
Salīdzinājumam: pirms gada Lietuvas bruto ārējais parāds bija 56,2 mljrd. eiro (72,5 % no IKP), bet neto ārējais parāds – –10,3 mljrd. eiro, jeb –13,3 % no IKP.
Avots: www.lb.lt
(Tulkojums sagatavots, izmantojot MI rīku)
