Atvieglojums, ko tirgi bija guvuši no jūnijā panāktā ASV un Irānas miera līguma, izrādījās īslaicīgs. Pamiers sabruka 8. jūlijā, un līdz mēneša vidum Brent jēlnaftas cena, kas mēnesi sāka četru mēnešu zemākajā līmenī – 71,57 ASV dolāri par barelu –, 23. jūlijā pietuvojās 101 ASV dolāram. Mēneša beigās īslaicīga triecienu pārtraukšana cenu pazemināja līdz aptuveni 88 ASV dolāriem, tomēr naftai tas bija spēcīgākais mēnesis kopš marta. Taču jūlija tirgus satricinājumu epicentrs atradās nevis Persijas līcī, bet gan Seulā, kur beidzot materializējās mūsu jau iepriekš norādītais atmiņas mikroshēmu sektora koncentrācijas risks: KOSPI piedzīvoja sliktāko mēnesi kopš 1997. gada Āzijas finanšu krīzes, bet mēneša pēdējā tirdzniecības dienā – lielāko vienas dienas kāpumu indeksa vēsturē.
S&P 500 mēnesi noslēdza faktiski bez izmaiņām, pieaugot par 0,1%, Nasdaq Composite ar mākslīgā intelekta sektoru saistītās tirdzniecības ietekmē saruka par 2,6%, savukārt Dow pieauga par 0,3%, uzrādot ceturto kāpuma mēnesi pēc kārtas. Eiropa atkal izrādījās mierīgais tirgus līderis: stabilas uzņēmumu peļņas sezonas atbalstīts, STOXX 600 pieauga par 1,5% un 31. jūlijā sasniedza vēsturiski augstāko līmeni, noslēdzot ceturto izaugsmes mēnesi pēc kārtas.
Koreja maksā koncentrācijas cenu
Korejas tirgus, kas strukturāli ir “bipolārs”, Samsung Electronics un SK Hynix veidojot aptuveni pusi no KOSPI vērtības, kļuva par jūlija galveno tirgus stāstu. Rekordaugsts maržinālo aizdevumu apjoms bija koncentrēts tieši tajās akcijās, kuru cenas kritās visstraujāk, tādējādi pārvēršot korekciju masveida izpārdošanā. Maržinālie pieprasījumi skāra vairāk nekā 1,2 miljonus aizņemto līdzekļu kontu – aptuveni vienu uz katriem 30 Korejas pieaugušajiem –, savukārt Korejas Bankas 16. jūlijā īstenotā pirmā procentu likmju paaugstināšana kopš 2023. gada vēl vairāk samazināja likviditāti piespiedu pārdošanas apstākļos.
Tikai pēdējā nedēļā, kad indekss jau atradās 27% zem jūnija maksimuma, Ķīnas DUV litogrāfijas iekārtu ražošana un CXMT IPO Šanhajā lika apšaubīt pieņēmumu par Korejas dominanci atmiņas mikroshēmu tirgū. Tas izraisīja kapitulācijas vilni, kura dēļ divas dienas pēc kārtas pirmo reizi indeksa vēsturē tika iedarbināti tirdzniecības automātiskās apturēšanas mehānismi (circuit breakers), un KOSPI mēnesi noslēdza ar 22,2% kritumu.
Tomēr pēc tam, kad Microsoft un Amazon apstiprināja, ka pieprasījums pēc mākslīgā intelekta infrastruktūras joprojām strukturāli pārsniedz piedāvājumu, indekss vienā dienā uzlēca par rekordaugstiem 17,9%, bet SK Hynix sasniedza dienas maksimālo 30% pieauguma robežu. Zīmīgi, ka fundamentālie rādītāji paniku neapstiprināja – Korejas mikroshēmu eksports jūlijā gada griezumā pieauga par 179%, sasniedzot 41 miljardu ASV dolāru.
Japāna “saķer” Korejas kaiti
Tokija piedzīvoja mērenāku tās pašas problēmas izpausmi. Tā kā mākslīgā intelekta un pusvadītāju sektora smagsvari līdz jūnijam bija dominējuši indeksa kāpumā, Japānai neizdevās izvairīties no izpārdošanas pat par spīti jenas pavājināšanās sniegtajam atbalstam. Nikkei saruka par aptuveni 8,7% – tas bija pirmais krituma mēnesis piecu mēnešu laikā – pēc tam, kad iepriekš bija sasniedzis rekordaugstu līmeni ap 72 000 punktu. Smagāko triecienu piedzīvoja atmiņas mikroshēmu ražotājs Kioxia, kura akciju cena sabruka par 48%, noslīdot zemāk par pusi no jūnija maksimuma.
Japānas Banka saglabāja bāzes procentu likmi 1% līmenī – augstākajā kopš 1995. gada –, taču nozīmīgākie notikumi risinājās valūtas tirgū. Jena bija noslīdējusi līdz 164 jenām par ASV dolāru, sasniedzot 40 gadu zemāko līmeni un vājāko pozīciju kopš 1986. gada, pirms Tokija 30. jūlijā īstenoja aptuveni 8,45 triljonu jenu vērtu jenu pirkšanas intervenci. Tā, visticamāk, bija lielākā vienas dienas intervence valsts vēsturē, turklāt tā saņēma neierasti publisku Vašingtonas atbalstu – ASV finanšu ministrs Besents jenu raksturoja kā “ļoti zemu novērtētu”.
Uzņēmumu rezultāti uztur dzīvu MI izaugsmes stāstu
Līdz mēneša beigām otrā ceturkšņa rezultātus bija publiskojuši 61% S&P 500 uzņēmumu. No tiem 86% pārspēja peļņas uz akciju (EPS) prognozes – augstākais īpatsvars kopš 2021. gada otrā ceturkšņa –, bet 77% pārspēja ieņēmumu prognozes, kopējam ieņēmumu pieaugumam sasniedzot aptuveni 14%.
Kopējais aprēķinātais peļņas pieaugums par 47,4% gada griezumā gan rada pārspīlēti pozitīvu ainu, jo to būtiski palielina Alphabet vienreizējais 98 miljardu ASV dolāru guvums. Izslēdzot to un Amazon 53 miljardu ASV dolāru guvumu, peļņas pieaugums samazinās līdz joprojām iespaidīgiem 28,8%, kas nozīmē jau septīto ceturksni pēc kārtas ar divciparu pieaugumu.
Microsoft akcijas pēc Azure rezultātu publiskošanas pieauga par 16%, Amazon – par vairāk nekā 15%, pateicoties AWS izaugsmei, pat neraugoties uz aptuveni 220 miljardu ASV dolāru kapitāla izdevumiem (CapEx). Savukārt Meta akcijas saruka par 9%, investoriem reaģējot uz investīciju radīto slogu naudas plūsmai, bet Apple zaudēja 7% mikroshēmu deficīta dēļ. Eiropā aptuveni puse no pirmajiem STOXX 600 uzņēmumiem, kas publicēja rezultātus, pārspēja prognozes, EPS pieaugumam sasniedzot aptuveni 18% gada griezumā.
Likmes nemaina, bet tonis kļūst stingrāks
Kamēr akciju tirgu uzmanības centrā bija mikroshēmas, iespējams, būtiskākā jūlija pārcenošana notika ASV Valsts kases obligāciju tirgū. ASV 30 gadu obligāciju ienesīgums pieauga līdz 5,25% – augstākajam līmenim kopš 2007. gada –, bet 10 gadu obligāciju ienesīgums pārsniedza 4,7%.
Gan ASV Federālo rezervju sistēma (Fed), gan Eiropas Centrālā banka (ECB) procentu likmes nemainīja, un nevienas centrālās bankas vēstījums nebija uzskatāms par pielaidīgu. Federālā atklātā tirgus komiteja (FOMC) ar deviņām balsīm pret trim saglabāja mērķa likmju diapazonu 3,50–3,75% līmenī. Trīs komitejas locekļi atbalstīja tūlītēju likmju paaugstināšanu – šāda viedokļu dalīšanās nebija pieredzēta kopš 2016. gada.
Savukārt ECB pēc jūnijā veiktās 25 bāzes punktu atgriešanās pie stingrākas monetārās politikas 23. jūlijā saglabāja likmi 2,25% līmenī, vienlaikus praktiski signalizējot par likmes paaugstināšanu 10. septembrī. Jūlija beigās tirgi iecenoja aptuveni 60% varbūtību, ka Fed septembrī paaugstinās likmes, savukārt ECB likmes paaugstināšana līdz 2,50% bija gandrīz pilnībā iecenota.
Autors: Kārlis Mārtiņš Gulbis, Investīciju analītiķis, Signet Bank.
