Eiropā strauji attīstoties divējāda lietojuma tehnoloģijām, veidojas jauna inovāciju centru paaudze, un Viļņa strauji kļūst par vienu no tiem. Lietuvas galvaspilsēta, kuras stiprās puses aptver lāzertehnoloģijas, mākslīgo intelektu, autonomās sistēmas un drošus sakarus, veido ekosistēmu, kurā pētniecības rezultāti ātri pārtop praktiskos risinājumos gan civilajām, gan aizsardzības vajadzībām.
No bezpilota lidaparātiem līdz kiberdrošības rīkiem — tehnoloģijas, kas paredzētas gan civilam, gan militāram lietojumam, pēdējā laikā Eiropā piedzīvojušas investīciju pieaugumu un strauju attīstību. Laikā no 2024. līdz 2025. gadam investīcijas šajās tā dēvētajās divējāda lietojuma tehnoloģijās pieauga par 25%, sasniedzot gandrīz 1,2 triljonus ASV dolāru, savukārt tajā pašā periodā NATO sabiedrotajās valstīs darbību sāka vairāk nekā 2300 jaunuzņēmumu šajā jomā. Divējāda lietojuma tehnoloģijas, kas tiek izmantotas daudzās nozarēs — no transporta un enerģētikas līdz aizsardzībai un sakariem — kļūst arvien nozīmīgākas Eiropas drošībai, infrastruktūrai un ekonomiskajām interesēm.
Šādos apstākļos tādi jaunie tehnoloģiju centri kā Viļņa nostiprina savas pozīcijas kā vietas, kur tiek izstrādātas un testētas daudzpusīgi izmantojamas tehnoloģijas, piemēram, autonomie transportlīdzekļi un drošas sakaru sistēmas. Šādas iniciatīvas veido daudzsološu pamatu Lietuvas un visa reģiona ekonomikas, nodarbinātības un drošības attīstībai.
No pētniecības līdz praktiskiem divējāda lietojuma risinājumiem
Pēdējos gados Lietuva no bagātas, taču sadrumstalotas inovāciju ekosistēmas ir pārgājusi uz cieši savstarpēji saistītu un koordinētu tīklu, kura uzmanības centrā ir praktiski izmantojamu divējāda lietojuma tehnoloģiju mērogošana. Galvaspilsētā jau izveidojies spēcīgs universitāšu pētniecības grupu, tehnoloģiju jaunuzņēmumu un uz aizsardzību orientētu mazo un vidējo uzņēmumu tīkls. Pieaugošo investīciju atbalstīti, tie sadarbojas, lai tehniskās zināšanas un akadēmiskos pētījumus pārvērstu praktiskos risinājumos gan civilajiem, gan militārajiem izaicinājumiem.
“Eiropas drošība arvien vairāk ir atkarīga no tehnoloģijām, kuras iespējams netraucēti izmantot gan civilajā, gan aizsardzības jomā. Viļņā ir reta inženiertehnisko talantu, progresīvas pētniecības un sadarbībā balstītas ekosistēmas kombinācija, kas ļauj šādas tehnoloģijas izstrādāt, testēt un ieviest ievērojami ātrāk nekā lielākos tirgos,” saka Artūras Medeišis, Lietuvas lielākās inženierzinātņu, tehnoloģiju un uzņēmējdarbības pētniecības universitātes VILNIUS TECH Elektronikas fakultātes dekāns.
“Aizsardzības inovāciju nākotne netiks veidota tikai aizsardzības uzņēmumos. Tā radīsies, universitātēm, jaunuzņēmumiem un dziļo tehnoloģiju uzņēmumiem strādājot kopā. Tieši šādu ekosistēmu Viļņa ir veidojusi,” viņš piebilst.
“Divējāda lietojuma tehnoloģijas vairs nav nišas nozare — tās kļūst par daļu no Eiropas rūpniecības nākotnes,” saka Viļņas oficiālās tūrisma un uzņēmējdarbības attīstības aģentūras “Go Vilnius” biznesa vadītājs Mangirdas Šapranauskas. “Viļņā jau darbojas globāli konkurētspējīgi uzņēmumi, kas izstrādā tehnoloģijas gan civilam, gan militāram lietojumam — no “Brolis Semiconductors” un “Astrolight” fotonikas jomā līdz “Granta Autonomy” un “RSI Europe” autonomo sistēmu un pretdronu risinājumu jomā. Apvienojumā ar ciešu universitāšu, jaunuzņēmumu, ražotāju un publiskā sektora sadarbību tas rada ekosistēmu, kurā inovācijas ātri nonāk no pētniecības līdz praktiskai ieviešanai un piesaista starptautiskas investīcijas un stratēģiskās partnerības.”
Daudzas no Lietuvas aktīvākajām divējāda lietojuma tehnoloģiju jomām aptver risinājumus, pēc kuriem pasaulē ir liels pieprasījums. To vidū ir lāzeri un fotonika, kiberdrošība, mazie satelīti, bezvadu sakari, elektrooptiskās sistēmas, droni un pretdronu risinājumi, kā arī progresīva datu apstrāde mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās vajadzībām.
Šiem risinājumiem ir būtiska nozīme civilajā jomā — sākot ar vides monitoringu un infrastruktūras pārbaudēm un beidzot ar energotīklu un valsts informācijas sistēmu darbības nodrošināšanu. Taču tām pašām tehnoloģijām ir arī nozīmīgas aizsardzības funkcijas, jo īpaši valstīs, kuras saskaras ar elektronisko sistēmu un kritiskās infrastruktūras darbības traucējumu draudiem.
“Tādās valstīs kā Lietuva sistēmām jāspēj turpināt darboties apstākļos, kuros pastāv nepārtraukts elektroniskās karadarbības, GNSS traucējumu, kiberuzbrukumu vai infrastruktūras degradācijas risks,” norāda Medeišis. “Tas nozīmē, ka nākotnes sistēmām jābūt modulārām, remontējamām, lokāli pielāgojamām un piemērotām straujiem pilnveidošanas cikliem.”
Autonomo sistēmu attīstība VILNIUS TECH
Viens no nozīmīgākajiem Viļņas soļiem šajā jomā ir Autonomo, attālināti vadāmo un savienoto sistēmu kompetences centra (ComARC) izveide. Projektu vada VILNIUS TECH, tā Lietuvas partneris ir Kauņas Tehnoloģiju universitāte, bet starptautiskais partneris — Fraunhofer FKIE Vācijā.
Centra izveidē tiek investēti astoņi miljoni eiro, un tas koncentrēsies uz tādu tehnoloģiju izstrādi kā droni, sauszemes transportlīdzekļi, jūras sistēmas un droši sakari. Galvenie attīstības virzieni ietvers ar mākslīgo intelektu darbinātas sensoru sistēmas, autonomo navigāciju, dronu spietu vadību un specializētu mikroelektroniku tādiem uzdevumiem kā novērošana no gaisa, sauszemes loģistika un infrastruktūras monitorings.
“ComARC šobrīd ir nepieciešams tāpēc, ka drošības vide ir mainījusies. Autonomija, droni, mākslīgais intelekts, noturīgi sakari un kritiskās infrastruktūras aizsardzība vairs nav nākotnes jautājumi — tās ir tūlītējas stratēģiskas vajadzības. Lietuva nevar paļauties tikai uz ārvalstu tehnoloģiju iegādi. Tai jāspēj šādas sistēmas izprast, testēt, pielāgot, pilnveidot un radīt pašai,” saka Artūras Medeišis.
Centrs veidots tā, lai tas varētu augt līdz ar jaunajām tehnoloģiju un speciālistu vajadzībām. Plānots paplašināt tā komandu līdz aptuveni 50 pētniekiem, inženieriem un tehnologiem elektronikas, mākslīgā intelekta, telekomunikāciju, robotikas un materiālzinātņu jomās.
Centrs nodrošinās praktiskus tādu sistēmu kā droni un bezpilota transportlīdzekļi izmēģinājumus vairākās Lietuvas pilsētās, izmantojot kopīgu testēšanas platformu. Apvienojot pētniecību, rūpniecisko prototipēšanu un izmēģinājumus reālos apstākļos, centrs veidos spēju eksperimentālas idejas ātri pārvērst funkcionējošos prototipos un produktos, kas gatavi praktisku problēmu risināšanai.
Nākamo Eiropas inovāciju paaudzi nenoteiks tikai lielākās ekonomikas. To veidos arī vietas, kas spēj pētniecības rezultātus ātri pārvērst praktiskos risinājumos. Viļņa ir izveidojusi tieši šādu ekosistēmu, apvienojot talantus, industriju un publiskā sektora partnerus, lai attīstītu tehnoloģijas, kas stiprina gan ekonomisko konkurētspēju, gan noturību.
Avots: govilnius.lt
(Tulkots ar mākslīgā intelekta rīku)
