Terry Fixter, Kevlar Defense operacionālais direktors.
Vēl pirms dažiem gadiem kiberuzbrukumi šķita kā problēma, kas skar lielās tehnoloģiju kompānijas vai valsts iestādes. Šodien tā vairs nav. Latvijas pēdējo nedēļu notikumi skaidri parāda, ka par mērķi var kļūt jebkura organizācija, kuras darbības traucējumi rada būtisku ietekmi uz klientiem, partneriem vai sabiedrību.
- jūnijā konstatētais kiberuzbrukums AS “Latvijas valsts meži” IT infrastruktūrai atslēdza ārējos pakalpojumus – “LVM GEO”, karšu sistēmu, medību lietotni “Mednis” –, un uzbrucēji par datu atšifrēšanu pieprasīja izpirkuma maksu vairāk nekā 600 000 eiro apmērā. Dažas dienas vēlāk atklājās, ka tas pats grupējums piekļuvis arī zāļu ražotāja AS “Olpha” (bijušā “Olainfarm”) serverim.[5]
Aiz abiem gadījumiem slēpjas viena un tā pati kļūda, kas atkārtojas gandrīz visos nopietnos incidentos, ko redzam praksē: lielākā problēma nav nepietiekama aizsardzība. Lielākā problēma ir pieņēmums, ka uzbrukumu izdosies laikus pamanīt.
Taču šie nav atsevišķi incidenti. Tie ir daļa no daudz plašākas tendences, kas šobrīd vērojama visā Eiropā.
Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras (ENISA) jaunākais draudu pārskats analizējis 4875 būtiskus kiberdrošības incidentus periodā no 2024. gada jūlija līdz 2025. gada jūnijam.[1] Secinājums ir nepārprotams – izspiedējvīrusi joprojām ir postošākais kiberdrauds Eiropā, vienlaikus arvien biežāk pārklājoties organizētajai kibernoziedzībai, valstu sponsorētām kiberoperācijām un hakeru aktīvismam.[1]
Baltija ir pievilcīgs mērķis ne tikai ģeogrāfijas dēļ
Baltijas valstis ir starp digitalizācijas līderēm Eiropā. Valsts pārvalde, finanšu sektors, ražošana un uzņēmējdarbība arvien vairāk balstās uz mākoņpakalpojumiem, digitālo identitāti un savstarpēji savienotām informācijas sistēmām.
Tas ir ekonomikas konkurētspējas pamats.
Taču vienlaikus tas ievērojami palielina iespējamo uzbrukuma punktu skaitu. Baltija atrodas arī ģeopolitiski jutīgā reģionā, kur līdzās finansiāli motivētiem kibernoziedzniekiem aktīvi darbojas arī valstu atbalstīti (state-sponsored) draudu grupējumi.
ENISA secina, ka publiskais sektors (38,2%), transports (7,5%), digitālā infrastruktūra (4,8%), finanšu nozare (4,5%) un rūpniecība (2,9%) šobrīd ir starp biežākajiem uzbrukumu mērķiem Eiropas Savienībā. Vairāk nekā puse (53,7%) analizēto incidentu skāra organizācijas, kurām saskaņā ar NIS2 direktīvu ir noteiktas paaugstinātas kiberdrošības prasības.[1] NIS2 ir Eiropas Savienības Kiberdrošības direktīva, kas nosaka obligātas kiberdrošības prasības kritiskās infrastruktūras un daudzu vidēju un lielu uzņēmumu darbībai.
Tieši šī digitalizācijas un ģeopolitikas kombinācija padara Baltijas reģionu īpaši pievilcīgu kibernoziedzniekiem.
Uzbrucēji kļuvuši profesionālāki
Mūsu komandām visā pasaulē ik gadu nākas palīdzēt vairāk nekā simts nopietnos izspiedējvīrusu un datu izspiešanas incidentos. Viena atziņa atkārtojas gandrīz katrā gadījumā – uzņēmumus nepārsteidz pats uzbrukums. Vislielākais pārsteigums pēc incidenta parasti nav pats uzbrukums, bet tas, ka uzbrucēji uzņēmuma sistēmās atradušies vairākas dienas, nedēļas vai pat mēnešus, pirms viņi tika pamanīti.
Mūsdienu kiberuzbrukumi vairs neatgādina haotiskus hakeru mēģinājumus uzlauzt sistēmu. Tie ir rūpīgi organizēti projekti, kuros katrai grupai ir sava specializācija – sākotnējās piekļuves iegūšana, pārvietošanās tīklā, datu zādzība, izspiedējvīrusa aktivizēšana un sarunas par izpirkuma maksu.
Pirms pieciem gadiem mēs daudz biežāk redzējām uzbrukumus, kuru mērķis bija vienkārši apturēt uzņēmuma darbu. Šodien gandrīz katrā nopietnā incidentā uzbrucēji vispirms mēģina saprast, kas uzņēmumam ir visvērtīgākais – dati, klientu informācija, intelektuālais īpašums vai finanšu plūsmas.
Arī Eiropas dati rāda, ka uzbrukumu sākumpunkts visbiežāk nav sarežģīta tehniska ievainojamība. ENISA secina, ka aptuveni 60% incidentu sākas ar pikšķerēšanu (phishing), savukārt 21,3% – ar jau zināmu, bet laikus nenovērstu programmatūras ievainojamību izmantošanu.[1] CERT-EU savukārt 2025. gadā fiksējis jau 174 aktīvus draudu grupējumus – par 64 vairāk nekā gadu iepriekš – un norāda, ka neatjauninātas tīkla perimetra iekārtas, piemēram, ugunsmūri, VPN serveri un citas tīkla ierīces joprojām ir visbiežāk izmantotais ielaušanās punkts.[3]
Tas nozīmē, ka uzbrukumu sākumpunkts bieži vien ir cilvēks vai organizācijas ikdienas procesu nepilnības.
Ko tas nozīmē biznesam
Vadītāji tradicionāli kiberdrošību uztver kā izmaksu pozīciju. Taču pēc nopietna incidenta galvenās izmaksas nerada serveru atjaunošana. Tās rada apturēta uzņēmuma darbība, klientu uzticības zudums, līgumu neizpilde, regulatoru prasības un reputācijas zaudējumi.
Dati kļuvuši vērtīgāki par serveriem
Ja pirms dažiem gadiem galvenais uzbrucēju mērķis bija pēc iespējas ātrāk paralizēt uzņēmuma darbu, tad šodien situācija ir mainījusies.
Lielākā vērtība ir informācijai.
Uzbrucēji vispirms cenšas nozagt konfidenciālus dokumentus, klientu datus, finanšu informāciju vai intelektuālo īpašumu. Tikai pēc tam tiek aktivizēts izspiedējvīruss vai citi spiediena instrumenti.
Ja uzņēmums atsakās maksāt izpirkuma maksu, tiek draudēts publiskot sensitīvos datus, sazināties ar klientiem un partneriem vai nopludināt komercnoslēpumus internetā. Nereti reputācijas zaudējumi un klientu uzticības kritums uzņēmumam izmaksā ievērojami dārgāk nekā paša incidenta tehniskā novēršana. LVM gadījumā uzbrucējs jau paguvis nopludināt vismaz 44 gigabaitus datu, un precīzs kopējais apjoms joprojām tiek noskaidrots.[5]
Latvijas piemēri sakrīt ar Eiropas secinājumiem
Pēc LVM incidenta CERT.LV publicēja rekomendācijas infrastruktūras kiberdrošības noturības stiprināšanai.[4] To būtība ir ļoti zīmīga – CERT.LV neaicina uzņēmumus vienkārši iegādāties vēl vienu drošības risinājumu. Trīs ieteikumi izceļas kā vissvarīgākie:
- pilnībā pārzināt visus internetam pieejamos un iekšējos IT resursus un uzturēt to atjauninājumu uzskaiti – nav iespējams aizsargāt to, par ko pats nezini;
- visiem publiski pieejamiem pakalpojumiem ar lietotāju pieteikšanos ieviest divfaktoru autentifikāciju, bez izņēmumiem;
- segmentēt tīklu un ievērot Nulles uzticamības (Zero Trust) principus – pieņemt, ka pārkāpums jau varētu būt noticis.[4]
Tas pilnībā sakrīt ar tendencēm Eiropā.
Eiropa runā par noturību, nevis tikai aizsardzību
Tieši šī iemesla dēļ Eiropas Savienība ievieš NIS2 direktīvu. Tās galvenais uzdevums nav uzlikt uzņēmumiem pienākumu iegādāties vairāk tehnoloģiju. Direktīva paredz, ka organizāciju vadībai pašai jāuzņemas atbildība par kiberrisku pārvaldību, incidentu gatavību, piegādes ķēžu drošību un biznesa nepārtrauktību. Kiberdrošība kļūst par uzņēmuma pārvaldības jautājumu.
Arī CERT-EU savā jaunākajā draudu pārskatā secina, ka 2025. gadā uzbrukumu vide kļuvusi ievērojami sarežģītāka – sociālā inženierija paplašinās ārpus e-pasta (balss pikšķerēšana, AI ģenerēti deepfake, OAuth ļaunprātīga izmantošana), un uzbrucēju izmantoto programmatūras produktu skaits gada laikā pieaudzis par 80%. Viens no galvenajiem ieteikumiem organizācijām ir ieviest pret pikšķerēšanu noturīgu daudzfaktoru autentifikāciju un prioritāri aizsargāt tieši tīkla perimetra iekārtas.[3]
Lielākā kļūda – domāt, ka uzņēmums ir pārāk mazs
Praksē joprojām redzam vienu ļoti izplatītu kļūdu. Daudzi uzņēmumi uzskata, ka ir pārāk mazi, lai kļūtu par kiberuzbrukuma mērķi.
Kibernoziedznieki tā nedomā.
Viņi automatizē izlūkošanu un izvēlas upurus pēc iespējām, nevis uzņēmuma lieluma. Uzlauzts darbinieka e-pasta konts, novecojusi VPN sistēma vai laikus neuzstādīts drošības atjauninājums viņiem ir daudz svarīgāks par uzņēmuma apgrozījumu.
Tāpēc tik bieži redzam, ka uzbrukumi sākas ar šķietami nenozīmīgu incidentu – uzlauztu darbinieka e-pasta kontu. Pēc tam uzbrucēji vairākas dienas vai pat nedēļas klusām seko uzņēmuma komunikācijai, pārtver rēķinus, maina maksājumu rekvizītus un sagatavo nākamo uzbrukuma posmu. Un tieši šeit atgriežamies pie sākotnējās domas – reālā problēma nav uzbrukuma iespējamība, bet spēja to laikus pamanīt.
Pieci jautājumi, kas uzņēmuma vadībai sev jāuzdod jau šodien
Pēdējo nedēļu notikumi Latvijā nav iemesls panikai. Tie ir iemesls sagatavoties. Katram uzņēmuma vadītājam būtu jāspēj atbildēt uz pieciem jautājumiem.
- Vai mēs precīzi zinām visas sistēmas, kas ir pieejamas internetā?
- Vai visiem kritiskajiem pakalpojumiem ir ieviesta daudzfaktoru autentifikācija?
- Vai rezerves kopijas pēdējā laikā ir praktiski pārbaudītas, nevis tikai izveidotas?
- Vai mēs spētu laikus pamanīt uzbrucēju vēl pirms izspiedējvīrusa aktivizēšanas?
- Vai uzņēmuma vadība zina, kas jādara pirmajās 24 stundās pēc nopietna kiberincidenta?
Ja uz kaut vienu no šiem jautājumiem atbilde nav pārliecinoša, organizācijas noturība, visticamāk, ir mazāka, nekā šķiet.
CERT.LV dati rāda, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā reģistrēto kiberincidentu skaits Latvijas kibertelpā pieaudzis seškārtīgi, bet identificēto kompromitēto iekārtu skaits – astoņkārtīgi. Tikai 2026. gada pirmajā ceturksnī manuāli apstrādāti 846 kiberincidenti un identificētas vairāk nekā 757 000 apdraudētu iekārtu – līdz šim augstākais rādītājs.[2] Tas nozīmē, ka kiberdrošības vide nav īslaicīga krīze – tā kļuvusi par jauno realitāti.
Mūsdienās uzvar nevis uzņēmums, kuram nekad neuzbrūk. Uzvar tas, kurš uzbrukumu pamana visātrāk, spēj to ierobežot un ātri atjauno savu darbību.
Jautājums vairs nav, vai uzņēmums piedzīvos kiberincidentu. Jautājums ir – cik gatavs tas būs dienā, kad tas notiks. Tieši šī gatavība arvien biežāk nosaka, kurš uzņēmums pēc krīzes turpinās augt un kurš vēl ilgi mēģinās atgūt klientu uzticību.
Atsauces
[1] ENISA Threat Landscape 2025, Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra, 2025. gada 1. oktobris. https://www.enisa.europa.eu/publications/enisa-threat-landscape-2025
ENISA preses relīze “EU consistently targeted by diverse yet convergent threat groups”, 2025. gada 1. oktobris. https://www.enisa.europa.eu/news/etl-2025-eu-consistently-targeted-by-diverse-yet-convergent-threat-groups
[2] “2026. gada 1. ceturksnis Latvijas kibertelpā”, CERT.LV, 2026. gada 15. maijs. https://www.cert.gov.lv/lv/2026/05/2026-gada-1-ceturksnis-latvijas-kibertelpa
[3] Threat Landscape Report 2025 – A Year In Review, CERT-EU, 2026. gada 8. aprīlis. https://cert.europa.eu/publications/threat-intelligence/tlr2025/
[4] “CERT.LV rekomendācijas infrastruktūras kiberdrošības noturības uzlabošanai pret kiberuzbrukumiem”, CERT.LV, 2026. gada 3. jūlijs. https://cert.lv/lv/2026/07/cert-lv-rekomendacijas-infrastrukturas-kiberdrosibas-noturibas-uzlabosanai-pret-kiberuzbrukumiem
[5] Ziņu aģentūras LETA ziņojumi un plašsaziņas līdzekļu publikācijas (LSM.lv, TVNET, Apollo.lv, NRA.lv) par kiberuzbrukumiem AS “Latvijas valsts meži” un AS “Olpha”, 2026. gada jūnijs–jūlijs.
