Valsts kontroles ziņojums par mākoņdatošanas pakalpojumu ieviešanu valsts pārvaldē precīzi iezīmē problēmu, par kuru runājam jau vairākus gadus – Latvijā trūkst vienotas, koordinētas un mērķtiecīgas pieejas mākoņdatošanas attīstībai publiskajā sektorā. Mākoņtehnoloģijas vairs nav nākotnes jautājums – tā ir šodienas realitāte, kas nosaka valsts digitālās pārvaldības efektivitāti, kiberdrošību un starptautisko konkurētspēju.
Mākoņdatošana nav tikai tehnoloģija – tā ir pamata infrastruktūra, kas ļauj valstij darboties efektīvāk, drošāk un gudrāk. Tā palīdz optimizēt izmaksas, stiprināt kiberdrošību un veidot elastīgu IT vidi, kurā pakalpojumi iestādēm un iedzīvotājiem ir pieejami vienlīdz droši un ātri. Mākoņdatošanas vērtība nav reducējama tikai uz izmaksu samazinājumu, daudz būtiskāk ir skatīties uz pārējiem šo risinājumu ieguvumiem: laika ietaupījumu, automatizācijas un sistēmu integrācijas iespējām, uzlabotu drošību un procesu kopējo efektivitāti. Tehnoloģiju vērtējums jāveic kompleksi, ņemot vērā funkcionalitāti, savietojamību un drošības parametrus, nevis tikai izmaksas.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) viennozīmīgi atbalsta Valsts kontroles ieteikumu veidot centralizētu pieeju mākoņdatošanai ar vienotiem standartiem, skaidriem drošības principiem un praktiskām vadlīnijām visām valsts iestādēm. Tas ir ieteikums, ko nozare ir paudusi vairākkārtēji dažādos forumos un tikšanās reizēs.
Ir jābūt skaidriem efektivitātes kritērijiem un kvalitātes standartiem, pēc kuriem tiktu vērtēti visi mākoņdatošanas risinājumi – gan valsts, gan privātie. Tas ļautu izvērtēt, kā visefektīvāk izmantot esošos resursus un kompetences, lai izvairītos no paralēlu struktūru veidošanas un nodrošinātu efektīvu publisko līdzekļu izmantošanu. Latvijas uzņēmumi spēj piedāvāt kvalitatīvus, drošus un izmaksu ziņā konkurētspējīgus mākoņdatošanas risinājumus, tikai tiem ir jādod iespēja strādāt vienlīdzīgas konkurences apstākļos. Tikpat svarīgi ir skaidri definēt, kā tiek noteiktas un izvērtētas iestādes, kas atbild par valsts datu glabāšanu un valsts datu apstrādes mākoņiem, tostarp nodrošinot veselīgu konkurenci starp publiskajiem un privātajiem piegādātājiem. Šāda pieeja veicinātu inovācijas, kvalitāti un drošību valsts digitālajā infrastruktūrā.
Valsts kontroles ziņojumā norādīts, ka 86 % iestāžu jau izmanto atsevišķus mākoņdatošanas pakalpojumus, un 54 % no šīm iestādēm tos plāno izmantot vēl plašākā apjomā. Biežāk iestādes izmanto valsts mākoņdatošanas pakalpojumus, starptautisko komersantu nodrošinātos (Office365, Azure), bet vismazāk – vietējo komersantu piedāvātos pakalpojumus. Mākoņdatošanas pakalpojumi tiek izmantoti, bet tikai mazāk nekā puse iestāžu veic ar to izmantošanu saistīto risku analīzi, kā arī ir veikušas izmaksu un ieguvumu analīzi.
Ļoti svarīgi ir savu mākoņdatošanas infrastruktūru rezervēt arī ģeogrāfiski, izvietojot datus citās draudzīgās Eiropas valstīs, tādējādi palielinot to noturību pret kiberuzbrukumiem. Igaunija, lai izvairītos no krīzes situācijām, ja valsti piemeklē lieli kiberuzbrukumi vai arī esošo datu centru darbība Igaunijā tiek apturēta, kopš 2017. gada ir izveidojusi Igaunijas valsts datu vēstniecību Luksemburgā. Tā atrodas TIER IV sertificētā datu centrā Luksemburgā, kurā ir izvietoti serveri, kurus pārvalda attālināti no Igaunijas. Šī datu centra operators, līdzīgi kā datu centru operatori Igaunijā, ir privāts komersants, kurš sniedz pakalpojumus Igaunijas valstij saskaņā ar skaidri definētiem kvalitātes kritērijiem. Pašlaik tiek domāts par otro fāzi, kad infrastruktūra, kas atrodas Luksemburgā, varētu tikt rezervēta vēl kādā no valstīm, lai nodrošinātu vēl augstāku ģeogrāfisko sadalījumu.
Jautājums – vai Latvija ir ieviesusi šādu risinājumu, lai stiprinātu valsts datu drošību? Lietderīgi būtu izvērtēt esošo struktūru efektivitāti un lomu, nosakot skaidrus standartus un kritērijus, ko valsts sagaida no pakalpojumu sniedzējiem. Valsts uzdevums ir veidot caurspīdīgu un konkurētspējīgu vidi, kurā gan publiskie, gan privātie risinājumi var sacensties vienlīdzīgos apstākļos. Ja valsts iekšējais risinājums spēj nodrošināt augstāku kvalitāti un labāku cenu, tad tam ir jāiegūst priekšrocība iepirkumu procesā un otrādi. Tā ir pieeja, kas veicinātu efektivitāti, inovācijas un sabiedrības uzticību valsts digitālajiem risinājumiem.
Ņemot vērā straujo mākoņdatošanas tehnoloģiju attīstību, daudzas Eiropas valstis ir sapratušas, ka šīs kompetences attīstīt iekšienē nav nedz efektīvi, nedz lēti, jo ērtāk un efektīvāk nepieciešamos servisus ir iegādāties no privātā sektora. Eiropas valstis pāriet uz modeli, kurā nosaka kritērijus privātajiem uzņēmumiem, lai tie varētu sniegt pakalpojumus publiskajam sektoram. Piemēram, Eiropas Komisija nepieciešamos skaitļošanas resursus sev un saistītajām institūcijām iepērk no kvalificētiem privātajiem piegādātājiem, izmantojot CLOUD III DPS programmu, kas paredzēta infrastruktūras (IaaS) un platformas (PaaS) pakalpojumu iepirkumiem.
Bieži vien ir daudz diskusiju par drošību – kur ir drošāk? Tajā pašā laikā gan privātajā, gan publiskajā sektorā tiek izmantoti vieni un tie paši pakalpojumu sniedzēji vai drošības iekārtu un programmatūras ražotāji. Vienlaikus ir svarīgi, lai publiskā sektorā strādājošie speciālisti iegūtu atbilstošas zināšanas par mākoņtehnoloģijām. Šobrīd tehnoloģijas vairs nav tikai IT jautājums – tā ir valsts pārvaldības kultūra, kur katram jāizprot, kā digitālie risinājumi palīdz uzlabot darba kvalitāti, samazinot birokrātisko slogu un sniegt sabiedrībai ātrākus un drošākus pakalpojumus.
Pozitīvi vērtējams tas, ka nupat 14. oktobrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 606 “Valsts datu apstrādes mākoņa noteikumi”, kas paredz, ka publiskajā sektorā ir iespējams izvēlēties gan valsts, gan privātā sektora mākoņdatošanas risinājumus, izvērtējot efektīvāko un drošāko risinājumu katrā konkrētā gadījumā. Vienlaikus joprojām notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumu projekta par Informācijas sistēmu izvietošanas un datu centru drošības prasībām, ko nozare ar nepacietību gaida, lai tiktu noteikti skaidri nosacījumi un kritēriji visiem pakalpojumu sniedzējiem. Bez šiem noteikumiem Valsts datu apstrādes mākoņa noteikumi nevar darboties.
Mēs ceram, ka atbildīgās iestādes izmantos Valsts kontroles ieteikumus kā iespēju rīkoties – nevis tikai konstatēt problēmas, bet sākt sistemātisku pāreju uz mūsdienīgu, drošu un ilgtspējīgu IT pārvaldību. Mākoņdatošana nav risks, tā ir iespēja, kas ļaus Latvijai kļūt par efektīvāku, drošāku un tehnoloģiski attīstītāku valsti.
Avots: likta.lv
