Dārgāka enerģija, augstāka inflācija, piegādes ķēžu traucējumi un augstākas procentu likmes pagaidām nav negatīvi ietekmējušas daudzu pasaules valstu ekonomiku. ASV izaugsme saglabājusies stabila, daudzās ES valstīs tā paātrinājusies, bet Lietuvā uzņēmusi vēl lielāku tempu. Tomēr “Swedbank” ekonomistu vērtējumā šī noturība nenozīmē imunitāti, un ir arvien vairāk faktoru, kas varētu bremzēt izaugsmi.
“Swedbank” ekonomisti prognozē, ka ASV ekonomikas izaugsme saglabāsies stabila un nākamgad sasniegs aptuveni 2%, savukārt eirozonas ekonomikas izaugsme nedaudz paātrināsies un sasniegs 1,3%.
“ASV ekonomikas izaugsmi joprojām uztur milzīgas investīcijas datu centros, un pagaidām nav izsīcis arī patēriņa kāpums. Neraugoties uz karstuma viļņiem, ugunsgrēkiem un dārgāku degvielu, arī ES ekonomika nav sašūpojusies, un vērojama zināma rūpniecības atveseļošanās,” norāda “Swedbank” galvenais ekonomists Nerijus Mačulis.
“Swedbank” ekonomisti prognozē, ka Eiropas Centrālā banka (ECB), lai kontrolētu inflācijas gaidas, septembrī vēlreiz paaugstinās galvenās procentu likmes – līdz 2,5%. Vienlaikus ekonomisti norāda uz vairākiem riskiem, kas varētu aizēnot joprojām labvēlīgās ekonomikas tendences.
“Lai gan naftas un degvielas cenas ir nokritušās līdz pieņemamam līmenim, enerģētikas krīze vēl nav pagātnē. Neraugoties uz visiem ASV administrācijas centieniem panākt pamieru, kuģošana Hormuza šaurumā joprojām ir būtiski ierobežota un bīstama, bet naftas cenas līdz šim pazemināja strauji sarūkošās stratēģiskās rezerves. Ilgstošs pamiers un iepriekšējā stāvokļa atjaunošana pagaidām ir maz ticama, un rudenī atkal varam piedzīvot ievērojamus enerģijas cenu lēcienus. Inflācijas paātrināšanās vēl vairāk paaugstinātu procentu likmes un varētu kliedēt eiforiju akciju tirgos, kā arī mazināt iedzīvotāju iespējas un vēlmi palielināt patēriņu,” riskus uzskaita Nerijus Mačulis.
Ekonomisti arī vērš uzmanību uz to, ka pasaules tirdzniecību var bremzēt ne tikai piegādes ķēžu traucējumi, bet arī augstāki muitas tarifi un citas tirdzniecības barjeras.
“ASV administrācijas entuziasms aplikt importu ar muitas tarifiem nemazinās, taču Eiropai vēl nozīmīgāka varētu būt arvien pieaugošā Ķīnas konkurence augsto tehnoloģiju rūpniecībā – no elektroautomobiļiem un baterijām līdz medicīnas iekārtām un mikroshēmām. ES priekšā ir sarežģīta izvēle: pasīvi noskatīties, kā rūpniecības uzņēmumi zaudē ne gluži godīgā konkurences cīņā, vai ieviest importa tarifus un kvotas un iesaistīties tirdzniecības konfliktā ar Ķīnu,” uzskata Nerijus Mačulis.
Lietuvas izaugsmi nosaka ne tikai patēriņa lēciens
Šogad Lietuvas ekonomikas izaugsme joprojām ir viena no straujākajām ES. “Swedbank” prognozē, ka šogad Lietuvas IKP palielināsies par 3%, taču jau nākamgad, patēriņa kāpumam mazinoties, ekonomikas izaugsme palēnināsies līdz 2,3%.
“Lietuvas iedzīvotāji jau iztērējuši vairāk nekā miljardu eiro, kas izņemti no pensiju otrā līmeņa fondiem. Lielākā daļa uzkrājumu iztērēta ilglietojuma precēm – automašīnām, būvmateriāliem, mēbelēm un elektronikai. Taču pēdējos mēnešos ievērojami auguši arī tēriņi lietām, kas nav pirmās nepieciešamības vajadzības, – ceļojumiem, atpūtai un viesnīcām. Tāpēc mazumtirdzniecības izaugsme otrajā ceturksnī bija straujākā ES, tomēr tas ir vienreizējs lēciens, kuru drīzumā atkārtot neizdosies,” patēriņu veicinošos faktorus raksturo Nerijus Mačulis.
Vienlaikus ekonomisti uzsver, ka Lietuvas ekonomika nebalstās tikai uz patēriņu – arī rūpniecības izaugsme bija straujākā ES, un turpinājās pakalpojumu eksporta kāpums.
“Šogad Lietuvas līderība redzama arī mazāk iepriecinošās jomās – inflācija tuvākajā laikā pārsniegs 6%. Nākamgad tā samazināsies, jo minimālā alga tiks paaugstināta lēnāk un gaidāma enerģijas cenu stabilizēšanās, taču nepatīkamu pārsteigumu var sagādāt pārtikas produkti, kuru cenas šogad nav augušas,” prognozē Nerijus Mačulis.
“Swedbank” prognozē, ka vidējā darba samaksa Lietuvā šogad pieaugs par 8,6%, bet nākamgad kāpums palēnināsies līdz 7%. Turklāt ekonomisti uzskata, ka neto imigrācija nākamajos gados samazināsies, savukārt nodarbinātība jau sasniegusi augstāko punktu.
“Pēdējā desmitgadē straujo valdības sektora nodokļu ieņēmumu pieaugumu būtiski veicināja gan nodarbinātības kāpums, gan algu pieaugums ar divciparu tempu. Abi šie ieņēmumu pieauguma avoti zaudē spēku, tāpēc būs jākoriģē arī valdības sektora apetīte palielināt izdevumus. Augstāki nodokļi mazinātu Lietuvas konkurētspēju un spēju piesaistīt investīcijas un talantus, tādēļ vienīgais ilgtspējīgais ceļš būs meklēt, kur un kā optimizēt publiskā sektora izdevumus un paaugstināt tā efektivitāti. Jaunās tehnoloģijas tam paver ļoti plašas iespējas,” uzskata Nerijus Mačulis.
Autors: Dr. Nerijus Mačulis, “Swedbank” galvenais ekonomists Lietuvā
Avots: blog.swedbank.lt
