Latvijas Nacionālā opera un balets saņēmusi nozīmīgu ziedojumu. Profesores Anitas Rožlapas (1939–2024) mantojuma novēlējums godina viņas tēva – ievērojamā latviešu scenogrāfa Pētera Rožlapas (1906–1991) – piemiņu. Anita Rozlapa Revocable Trust (ASV) Latvijas Nacionālajai operai un baletam šonedēļ pārskaitījusi mantojuma atlikušo daļu – 700 000 ASV dolāru, tā noslēdzot izcilu dāvinājumu Latvijas kultūrai, kas papildina jau iepriekš saņemtos 600 000 ASV dolāru, kā arī gleznas, kuras Pēteris Rožlapa radījis trimdā. Tādejādi kopējā ziedojuma summa – 1,3 miljoni dolāru – ir lielākā Latvijas Nacionālās operas un baleta vēsturē.
“Pateicoties Rožlapu ģimenes dāsni ziedotajiem līdzekļiem, Latvijas Nacionālā opera un balets jau aizvadītajā gadā īstenojusi vairākas nozīmīgas ieceres, kas vērstas gan nākotnē, gan piemiņas saglabāšanā. Ir izveidota jauno vokālistu programma Elīna Garanča. Jaunās Baltijas balsis, kurā šoruden apmācības uzsāks četri talantīgi jaunie dziedātāji no Baltijas valstīm. Tāpat jau drīzumā ikvienam Latvijas Nacionālās operas un baleta apmeklētājam būs iespēja iepazīt daļu no Pētera Rožlapas ievērojamās gleznu kolekcijas, tādējādi atgriežot Latvijā mākslinieka trimdā radīto mantojumu,” saka Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš.
Aizvadītajā rudenī, izpildot ģimenes pēdējo vēlēšanos, Latvijas Nacionālā opera un balets apbedīja Rožlapu ģimenes pelnus Sarkandaugavas Kalna kapos. Pie dzimtas kapavietas uzstādīts tēlnieka Bruno Strautiņa veidots piemineklis, simboliski noslēdzot Rožlapu dzimtas atgriešanās ceļu dzimtenē.
Pēteris Rožlapa sāka strādāt Latvijas Nacionālajā operā 1925. gadā kā izcilā scenogrāfa un kostīmu mākslinieka Ludolfa Liberta asistents. 1935. gadā Pēteris Rožlapa, pateicoties savam talantam, kļuva par operas galveno scenogrāfu, radot monumentālas dekorācijas un kostīmus operām, baletiem un operetēm. Starp ievērojamākajiem iestudējumiem, kuriem Pēteris Rožlapa radījis skatuves ietērpus, ir pieminami Alfrēda Kalniņa opera “Baņuta” (1937, 1941), Džuzepes Verdi opera “Aīda” (1938), Jāņa Kalniņa balets “Rudens” (1938), Žaka Ofenbaha opera “Hofmaņa stāsti” (1938), Džuzepes Verdi opera “Masku balle” (1939), Volfganga Amadeja Mocarta opera “Burvju flauta” (1940), Pētera Čaikovska balets “Gulbju ezers” (1941), Riharda Vāgnera opera “Tanheizers” (1942), Jāņa Kalniņa opera “Hamlets” (1943) un Ludviga van Bēthovena opera “Fidelio” (1944).
1944. gadā Pēteris Rožlapa kopā ar sievu Vilmu un meitu Anitu bija spiests doties trimdā, mūža otro pusi pavadot ASV.
Mantojuma pārvaldītājs Ārons Makkrea (Aaron McCrea) ar LNOB sazinājās 2024. gada vasarā, paužot Anitas Rožlapas vēlmi, lai tēva mākslinieciskais mantojums atgrieztos viņa dzimtenē un bagātinātu Latvijas kultūras telpu. Latvijas Nacionālā opera un balets pauž gandarījumu par iespēju godināt Pētera Rožlapas piemiņu.
Avots: opera.lv
