Latvijas valdības pagājušā gada nogalē apstiprinātajā Fintech stratēģijā izvirzītie mērķi – palielināt fintech uzņēmumu skaitu Latvijā par trešdaļu, radīt jaunas darbvietas nozarē, piesaistīt investīcijas un stiprināt Latvijas kā konkurētspējīga Eiropas fintech centra pozīcijas – ir ambiciozi. Tos iespējams sasniegt tikai tad, ja katrs fintech ekosistēmas dalībnieks sniedz savu ieguldījumu.
Iepriekšējās Fintech stratēģijas īstenošanas laikā Latvijas Banka būtiski stiprināja savas atbildības jomas – licencēšanu, regulējumu un infrastruktūru. Šie ieguldījumi sāk nest rezultātus: pieaug licencēto finanšu tirgus dalībnieku skaits, un arvien vairāk maksājumu pakalpojumu sniedzēju izvēlas izmantot Latvijas Bankas maksājumu infrastruktūru.
Efektīvs licencēšanas process un jauni tirgus dalībnieki
2025. gadā Latvijas Banka fintech segmenta uzņēmumiem izsniedza astoņas licences, savukārt šogad jau izsniegtas septiņas licences.
Īpaši nozīmīgi, ka pagājušā gada nogalē Latvijas Banka izsniedza pirmās divas licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai. Interese par atļauju saņemšanu šajā jomā saglabājas augsta – vairāki pieteikumi pašlaik atrodas licencēšanas un pirmslicencēšanas konsultāciju stadijā. Interesi par kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas licenču saņemšanu izrādījuši uzņēmumi no Polijas, Lietuvas, Spānijas, Vācijas, Turcijas, Kanādas un Apvienotās Karalistes, kā arī citām valstīm. Tas apliecina Latvijas potenciālu starptautisku kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju piesaistē. Starptautisko uzņēmumu interesi veicinājis arī februārī publicētais MONEYVAL ziņojums, kurā Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma novērtēta ļoti augstu.
Gan pagājušajā, gan šajā gadā Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku lokam pievienojušās jaunas maksājumu un elektroniskās naudas iestādes, kā arī kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Papildus tam aprīlī licenci saņēma arī ieguldījumu brokeru sabiedrība. Sagaidāms, ka šogad izsniegto atļauju skaits turpinās pieaugt. Pašlaik Latvijas Bankā licencēšanas procesā atrodas 15 uzņēmumi, savukārt pirmslicencēšanas konsultāciju stadijā – 29 uzņēmumi.
Jauno tirgus dalībnieku ienākšana apliecina, ka Latvijas Bankas izveidotie atbalsta mehānismi un strukturētais licencēšanas process darbojas efektīvi. Tie palīdz uzņēmumiem sagatavoties regulēta finanšu tirgus dalībnieka prasībām un sekmē raitu atļauju saņemšanu.
Būtisks attīstības virziens ir arī Latvijas Bankas izveidotā daudzpakāpju atbalsta sistēma, kas nodrošina uzņēmumiem nepieciešamo palīdzību katrā attīstības posmā.
Pirmais solis ir ērtas un operatīvas konsultācijas. Šajā posmā Latvijas Bankas eksperti atbild uz jautājumiem par plānotā pakalpojuma vai biznesa modeļa regulējumu, skaidro uzraudzības prasības, konsultē par iesniedzamajiem dokumentiem un iezīmē turpmākās sadarbības ceļu. Gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmumi aktīvi izmanto šīs konsultācijas – gadā tiek sniegtas aptuveni 100 bezmaksas konsultācijas, tostarp uzņēmumiem, kas tikai sāk iepazīt regulēta finanšu tirgus prasības.
Nākamais posms ir īpaši svarīgs uzņēmumiem, kas jau pieņēmuši lēmumu saņemt licenci Latvijā. Latvijas Banka nodrošina bezmaksas pirmslicencēšanas procesu – eksperti detalizēti izvērtē uzņēmuma biznesa plānu un iesniegtos dokumentus, norādot nepieciešamos uzlabojumus. Tas palīdz uzņēmumiem uzlabot iesniedzamo dokumentu kvalitāti un labāk izprast uzraudzības prasības. Plašāka informācija par nepieciešamajiem dokumentiem un piemērojamajām prasībām pieejama Latvijas Bankas mājaslapā.
Veiksmīga sadarbība pirmslicencēšanas posmā palīdz uzņēmumiem sagatavot kvalitatīvus dokumentus licences saņemšanai. Tas nodrošina, ka trešais posms – licencēšanas process – norit raiti, ļaujot uzņēmumam saņemt licenci divu līdz trīs mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas.
No ārvalstu uzņēmumiem un to konsultantiem saņemtas pozitīvas atsauksmes par strukturēto un efektīvo licencēšanas procesu. Tāpat augstu novērtēta iespēja dokumentus Latvijas Bankai iesniegt angļu valodā.
Inovācijas veicinoša maksājumu infrastruktūra
Būtiska Latvijas Bankas iniciatīva fintech nozares attīstības veicināšanai ir iespēja nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pievienoties Latvijas Bankas Elektroniskajai klīringa sistēmai (EKS) un veikt SEPA maksājumus. Šis Latvijas Bankas piedāvātais pakalpojums piesaista ievērojamu interesi. Pašlaik EKS darbojas 13 dalībnieki – trīs Latvijā licencētas maksājumu un elektroniskās naudas iestādes un desmit citās Eiropas Savienības valstīs licencētas iestādes. Daži nebanku EKS dalībnieki jau sasnieguši maksājumu apjomus un vērtības, kas salīdzināmas ar mazākām kredītiestādēm.
Sagaidāms, ka EKS dalībnieku skaits turpinās pieaugt, jo vairāki nebanku pakalpojumu sniedzēji pašlaik gatavojas pievienoties sistēmai.
Latvijas Banka ir arī viena no divām eirozonas centrālajām bankām, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piedāvā saņēmēja vārda pārbaudes pakalpojumu jeb Instant Verification Service. Šo pakalpojumu izmanto ne tikai komercbankas, bet arī divu citu eirozonas valstu centrālās bankas un desmit nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēji no visas eirozonas.
Attīstību veicinošs finanšu sektora regulējums
Inovācijas un finanšu sektora regulējums bieži tiek uztverti kā savstarpēji nesavienojamas jomas. Tomēr mēs apzināmies inovāciju nozīmi un sadarbībā ar finanšu politikas veidotājiem un nozares asociācijām cenšamies radīt inovācijām labvēlīgu regulējuma vidi.
Labs piemērs ir šā gada janvārī Kredītiestāžu likumā ieviestā iespēja saņemt specializētas kredītiestādes licenci ar zemāku sākotnējā kapitāla prasību. Šī licence ir piemērota tā sauktajām neobankām, kas sniedz tikai digitālus finanšu pakalpojumus vai kuru biznesa modelis paredz inovatīvu finanšu pakalpojumu nodrošināšanu. Jaunā iespēja veicinās inovatīvu finanšu tirgus dalībnieku attīstību un palielinās konkurenci kredītiestāžu sektorā. Vairāki finanšu uzņēmumi jau izrādījuši interesi Latvijas Bankai par iespēju saņemt specializētas kredītiestādes licenci.
Kopumā Latvijas finanšu sektora regulējums rada drošu un pievilcīgu vidi fintech attīstībai un nodrošina Latvijā licencētiem finanšu uzņēmumiem iespēju sniegt pakalpojumus visā Eiropas Savienībā.
Katram ekosistēmas dalībniekam ir sava loma
Plaša Latvijas fintech sektora attīstība prasa visu fintech ekosistēmas dalībnieku sadarbību, jo katram ir sava loma. Līdzīgu pieeju īstenojusi arī Lietuva, balstoties pārliecībā, ka spēcīgs valsts tēls un uzņēmējdarbības vide ir būtiski konkurētspējīga fintech sektora attīstībai. Pretēji izplatītam uzskatam licences saņemšana ir tikai sākums, nevis finišs. Izvēloties valsti biznesa attīstībai, uzņēmumi vērtē ne tikai valsts tēlu un iespējas, bet arī uzņēmējdarbības vidi un konkurētspēju.
Potenciālajiem tirgus dalībniekiem Latvijas Banka nodrošina atbalsta mehānismus, infrastruktūru, kā arī efektīvu licencēšanas un uzraudzības procesu. Mums ir kapacitāte licencēt un uzraudzīt lielus fintech tirgus dalībniekus. Taču, lai tos piesaistītu Latvijai, nepieciešams stratēģiski plānots un mērķtiecīgi īstenots starptautiskais mārketings. Šajā jomā vēl daudz darāmā, tādēļ Latvijas fintech sektora popularizēšana ārvalstīs noteikta kā viens no jaunās Fintech stratēģijas darbības virzieniem. Šo iniciatīvu vada Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, un atbalstu var sniegt jebkurš ekosistēmas dalībnieks. Arī Latvijas Banka iegulda resursus, organizējot Baltijas un citu Eiropas valstu nozares pārstāvju dalību fintech forumos Rīgā, kā arī regulāri uzstājoties starptautiskās fintech konferencēs un konsultējot uzņēmumus dažādos nozares pasākumos par Latvijas Bankas piedāvājumu fintech uzņēmumiem.
Svarīgi saprast, ka skaits pats par sevi nav pašmērķis, ja tas nerada pievienoto vērtību ekonomikai un vienlaikus rada reputācijas riskus finanšu sektoram. Latvijas Bankas mērķis ir attīstīt kvalitatīvu un konkurētspējīgu fintech sektoru.
Autors: Santa Purgaile, Latvijas Bankas prezidenta vietniece
Avots: bank.lv
(Tulkots ar mākslīgo intelektu)
