Pieprasījums pēc Igaunijas precēm un pakalpojumiem otrajā ceturksnī palielinājās valsts galvenajos eksporta tirgos, īpaši Ziemeļvalstīs. Vienlaikus iekšējā pieprasījuma pieaugums Igaunijā palielināja importu, un abi šie faktori pozitīvi ietekmēja ārējā tirdzniecībā iesaistītos Igaunijas uzņēmumus. Maksājumu bilances dati liecina, ka preču un pakalpojumu eksporta un importa kopējais apgrozījums otrajā ceturksnī pieauga par 7% — eksports palielinājās par 6%, bet imports par 8%.
Preču eksporta pieaugumu veicināja apstrādes rūpniecības uzņēmumu pārdošanas rezultātu uzlabošanās ārvalstu tirgos. Vislielāko ieguldījumu eksporta apgrozījuma kāpumā nodrošināja mašīnu, iekārtu un elektronisko ierīču eksports. Maijā un jūnijā palielinājās arī metālizstrādājumu pārdošanas apjoms.
Otrajā ceturksnī visvairāk pieauga eksporta apgrozījums uz Latviju un Nīderlandi. To galvenokārt veicināja minerālā kurināmā eksporta kāpums, tostarp degslānekļa eļļas pārdošana Nīderlandei. Degvielas eksporta apgrozījumu palielināja arī inflācija.
Otrajā ceturksnī pieauga eksports uz Somiju, jo turp tika eksportēts vairāk mašīnu, iekārtu un elektronisko ierīču nekā iepriekš. Eksporta atgūšanās Somijas tirgū tika gaidīta jau ilgāku laiku. Maksājumu bilances dati liecina, ka preču eksporta apgrozījums otrajā ceturksnī pieauga par 7%.
Pakalpojumu eksporta izaugsmi jau ilgāku laiku veicina uzņēmējdarbības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumi. Pakalpojumu eksporta apgrozījums otrajā ceturksnī palielinājās par 5%, un lielāko ieguldījumu kārtējo reizi nodrošināja uzņēmējdarbības pakalpojumi, kuru eksports pieauga par 17%.
Stabili turpināja augt arī ceļojumu pakalpojumu eksports, palielinoties par 7%. Telekomunikāciju un datorpakalpojumu eksporta apgrozījums šogad audzis mērenāk nekā iepriekš. Transporta pakalpojumu eksports kopumā samazinājās, tomēr šajā nozarē bija vērojamas arī pozitīvas tendences. Autotransporta pakalpojumu eksports ceturksnī pieauga par 10% pēc ilgstoša krituma, bet jūras transporta pakalpojumu eksporta apgrozījums palielinājās par 9%. Arī šie rādītāji liecina par vispārēju tirdzniecības atveseļošanos.
Preču importa pieaugumu veicināja ar valsts aizsardzības investīcijām saistītie iepirkumi, privātā patēriņa vispārējā atveseļošanās un degvielas importa palielināšanās. Preču importa apgrozījums otrajā ceturksnī bija par 12% lielāks nekā pirms gada, un vislielāko ieguldījumu izaugsmē deva degvielas, mašīnu, iekārtu un elektronikas imports.
Pakalpojumu importa apgrozījums gada laikā pieauga par nedaudz vairāk nekā 1%. Lielāko daļu veidoja uzņēmējdarbības pakalpojumu imports, kas pārsniedza vienu trešdaļu no visa pakalpojumu importa.
Maksājumu bilances dati liecina, ka 2026. gada otrajā ceturksnī tekošā konta deficīts sasniedza 290 miljonus eiro jeb 2,6% no iekšzemes kopprodukta. Deficīts bija lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā ceturksnī, jo preču imports pieauga straujāk. Tekošo kontu atbalstīja pakalpojumu konta pārpalikums, kas otrajā ceturksnī nedaudz pārsniedza vienu miljardu eiro.
Autore: Mari Rell, Eesti Pank ekonomiste
Avots: eestipank.ee
(Tulkots ar mākslīgā intelekta rīku)
