Amerikas Savienoto Valstu izveidotās Pax Americana ēra, kas ilga 80 gadus, ir beigusies. Ja Eiropa, kas tehnoloģiju jomā pašlaik atpaliek no ASV un Ķīnas, vēlas saglabāt konkurētspēju, tai nepieciešama vesela virkne ekonomisko reformu, uzsvēra prezidents Tomass Hendriks Ilvess.
Šodien vēlos sākt ar tēmu, kas šķietami ir visai tāla no manas lekcijas galvenā temata – sociālo psiholoģiju. Psihologi, daudz vēlāk nekā rakstnieki, ir identificējuši cilvēkiem raksturīgu tendenci: pat tad, kad apkārt ir redzamas brīdinājuma pazīmes, cilvēki turpina ticēt, ka apstākļi vai vide būtiski nemainīsies. Šai parādībai psihologi ir devuši nosaukumu – normalitātes aizspriedums (normalcy bias).
Tas ir psiholoģisks aizsardzības mehānisms, kas liek cilvēkiem nenovērtēt draudus vai ignorēt tuvojošās katastrofas pazīmes, kļūdaini pieņemot, ka viss turpināsies tāpat kā līdz šim. Tā ir smadzeņu iedzimta spēja novērst paniku un neracionālu rīcību. Taču vēsturi veido negaidītas pārmaiņas.
Viens no pazīstamākajiem normalitātes aizsprieduma piemēriem politikā ir saistīts ar 20. gadsimta 80. gadiem. Toreiz gan Padomju Savienības Politbirojs, gan ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIA) analītiķi uzskatīja, ka Padomju Savienības militārā, ekonomiskā un politiskā situācija ir stabila un, ja ne pilnībā nemainīga, tad vismaz saglabāsies vēl vairākas desmitgades. Abas puses kļūdījās. Pilnībā.
Tomēr realitāte var mainīties pārsteidzoši ātri, kā mēs redzējām laika posmā no 1989. līdz 1991. gadam. Nevar teikt, ka brīdinājuma pazīmes nebūtu bijušas redzamas — arvien vairāk igauņu tās saskatīja jau tolaik. Taču Maskava, iesprostota normalitātes aizsprieduma ilūzijā, tās vai nu nepamanīja, vai arī izvēlējās ignorēt.
Autors: Tomass Hendriks Ilvess
Lasīt vairāk: ERR.EE
