Tallinas vecpilsētas iedzīvotāji jau gadiem norāda uz problēmām — ballīšu radīto troksni, atkritumu jautājumiem, drošības un māju sajūtas mazināšanos, kā arī dzīvojamo ēku pārvēršanu par vienfunkcionālām “naktsmītņu vienībām”. Tie nav atsevišķi gadījumi, bet gan sistēmiska problēma, raksta Külli Kraner.
Straujā īstermiņa īres pakalpojumu izaugsme — kas faktiski nozīmē naktsmītņu nodrošināšanu, īpaši Tallinas vecpilsētā — ir radījusi situāciju, kur vienlaikus cieš gan vietējie iedzīvotāji, gan likumīgie izmitināšanas uzņēmumi, gan pati valsts.
Ekonomikas un komunikāciju ministrijas (MKM) amatpersonas jau gandrīz astoņus gadus sanāksmēs uzdod vienu un to pašu jautājumu: “Kādu problēmu mēs risinām?” Tas turpinās pat pēc tam, kad 2025. gada septembrī tika pabeigts rūpīgs un apjomīgs pētījums, kura izmaksas pārsniedza 100 000 eiro un kurā skaidri tika identificētas gan problēmas, gan iespējamie risinājumi. Vietējie iedzīvotāji un tirgus dalībnieki atbildi uz šo jautājumu zināja jau pirms astoņiem gadiem.
Turklāt MKM amatpersonas mēdz sagatavot sanāksmju kopsavilkumus tā, ka tie neatspoguļo reālās diskusijas vai iesaistīto pušu pozīcijas. Kuru intereses šāda rīcība apkalpo, paliek neskaidrs. Skaidrs ir tas, ka valsts zaudē — aptuveni 50 miljonus eiro nodokļu ieņēmumos katru gadu. Šai naudai būtu ļoti konkrēta ietekme uz sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti; piemēram, to varētu izmantot, lai paaugstinātu skolotāju un veselības aprūpes darbinieku algas.
Iedzīvotāji atstāti savā vaļā
Tallinas vecpilsētas iedzīvotāji jau gadiem pievērš uzmanību ballīšu troksnim, atkritumu problēmām, drošības un māju sajūtas mazināšanās riskam, kā arī dzīvojamo ēku pārvēršanai par vienfunkcionālām “naktsmītņu vienībām”, kur pastāvīgajiem iedzīvotājiem vairs nav vietas. Kurš gan vēlētos dzīvot ēkā, kas ikdienas kaimiņu maiņas dēļ faktiski ir pārvērtusies par viesnīcu?
Autors: Külli Kraner, Igaunijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore
Lasīt vairāk: ERR.EE
(Tulkots izmantojot mākslīgā intelekta rīku)
